Pētījums: Samazinās Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas precēm

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas iedzīvotāji ar vien vairāk nosoda kontrabandas patēriņu – 2013.gadā 42% uzskatīja, ka kontrabandas preču tirdzniecība ir kopumā nosodāma, 2015.gadā tā domāja 55%, bet 2019.gadā jau 61% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem, liecina pētījumu centra SKDS pētījums.

Tomēr joprojām saglabājas augsts to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nemaz (6%) vai drīzāk nav nosodāma (20%). Iedzīvotāji arī pārzina kontrabandas preču tirdzniecības vietas. 31% zina, kuri iegādāties kontrabandas cigaretes, 22% zina, kur nopirkt kontrabandas alkoholu, bet 12% – kur atrast kontrabandas degvielu, liecina pētījuma rezultāti.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā ir tabaka – 11% aptaujāto norāda, ka paši pirkuši kontrabandas cigaretes, un vēl 11% norāda, ka to dara viņu draugi un paziņas. 5% aptaujāto norāda, ka ir pirkuši kontrabandas degvielu (pirkuši draugi un paziņas – 7%), savukārt 4% – alkoholu (pirkuši draugi un paziņas – 5%).

Salīdzinot ar 2013. un 2015. gada pētījumu datiem, ir būtiski

pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri paši vai viņu draugi un paziņas nav pirkuši kontrabandas tabaku, alkoholu vai degvielu (2013. gadā – 41%, 2015. – 44%, bet 2019.gadā – 70%).

No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, 93% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 18% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, 9% kontrabandas preces ir vieglāk pieejamas, savukārt 8% kontrabandas preces pērk, lai iespītētu valstij un tā nesaņemtu nodokļos viņu naudu, liecina pētījums.

To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums – 17% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 23% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20 – 50 eiro, bet 9% ietaupījuši pat vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.

«Kontrabanda, tāpat kā ēnu ekonomika kopumā vienmēr ir bijusi viena no aktuālākajām problēmām Latvijā, un ir skaidrs, ka mums ir nepieciešams vēl ieguldīt lielu darbu, lai kopīgiem spēkiem to mazinātu. Svarīgi, lai ne tikai atbildīgās iestādes šajā jomā strādātu efektīvi un arī dažādiem darboņiem izmantot mūsu valsti savām nelikumīgajām darbībām būtu arvien neizdevīgāk, bet arī sabiedrības kopumā iecietība pret šādiem tautsaimniecību negatīvi ietekmējošiem faktoriem būtiski mazinātos,» atzīmē Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektore.

«Kā apstiprina pētījumu rezultāti, kontrabanda kā ēnu ekonomikas izpausme vēl joprojām ir aktuāla problēma Latvijā, un valsts tiesībsargājošajām institūcijām arī turpmāk būs daudz darāmā gan kontrabandas kā viena no organizētās noziedzības elementiem apkarošanā, gan sabiedrības iecietīgās attieksmes maiņā pret kontrabandas preču apriti. Lai panāktu straujāku situācijas uzlabošanos, ir jāmainās gan politiķu attieksmei, gan jāpilnveido sadarbība starp dažādām tiesībsargājošām institūcijām, kas cīnās ar organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku un nelegālo akcīzes preču apriti, pilnveidojot gan informācijas apmaiņu, gan sadarbības principus,» uzsver biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts Juris Stinka.

To, ka akcīzes preču kontrabanda ir Eiropas līmeņa problēma, apliecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais pētījums Project Stella par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā. 2018.gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) apjoms bija 8,6% no kopējā patēriņa un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 10 miljardi eiro. Tas ir tikpat, cik kopā legālajā tirgū tiek pārdotas cigaretes Lielbritānijā, Austrijā un Dānijā.

Kā liecina dati, Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms aizvadītajā gadā sasniedza 19,5%, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2017.gadā, savukārt kopējie zaudējumi valsts budžetam – 61 miljons eiro. Lietuvā un Igaunijā kontrabandas cigaretes veidoja attiecīgi 17% un 9,5% no kopējā apjoma.

Kontrabandas cigaretes Latvijā ieplūst galvenokārt no Baltkrievijas – 2018.gadā 66% no kontrabandas cigaretēm bija no turienes. Pētījuma autori to skaidro ar cenu atšķirību – ja Latvijā pērn vidējā svērtā cigarešu paciņas cena bija 3,2 eiro, tad Baltkrievijā – tikai 59 centi. Savukārt 6,5% kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts 2018.gadā bija Ukraina, 5,5% – Krievija, bet 7,5% nelegālajā tirgū pārdoto cigarešu bija viltojumi.

SKDS pētījuma dati liecina – 25% aptaujāto atzinīgi novērtē valsts institūciju cīņu ar kontrabandu (salīdzinājumam 2013.gadā tādu bija vien 16%). Vienlaikus pieaug tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka valstij vajadzētu pastiprināt cīņu ar kontrabandu: ja 2013.gadā tā domāja 46% respondentu, tad šogad – jau 55%.


[avots: BNN]