Ilgvars Zihmanis: ‘Kairos’ iecere un paslēptais āķis

Šā gada jūnijā Mārupes novadā izskanēja domstarpības par katoļu baznīcas un jezuītu sociālā centra “Kairos” būvniecību Jaunmārupē. Biedrība “Par zaļu Pierīgu!” iestājas pret šo projektu, norādot, ka “Kairos” plānots būvēt Jaunmārupes centrā esoša dabas parka zonā.

2019. gada 7. maijā Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija sadarbībā ar reliģisko organizāciju “Jezuīti Latvijā” iesniedza Mārupes novada būvvaldē iesniegumu, ka iecerējusi Jaunmārupē būvēt starpkonfesionālo kultūras, sociālo un garīguma centru “Kairos”. Saskaņā ar projektā minētajiem mērķiem centrs “Kairos” būtu pirmā pulcēšanās, lūgšanu un sadraudzības vieta dažādu [reliģisko] konfesiju pārstāvjiem Mārupes novadā. Vienlaikus centrs veiktu arī sociālo darbību – nodrošinātu atbalsta grupas, garīgo līdzgaitniecību, neformālo izglītību un tamlīdzīgas lietas. “Kairos” paredzēts būvēt uz zemesgabala, kuru apmēram pirms gada katoļu baznīca saņēma dāvanā no kāda Jaunmārupes iedzīvotāja.

Uzreiz jāsaka – gan pats centra “Kairos” projekts tīri vizuāli, gan arī tā sākotnēji izvirzītie mērķi izskatās ļoti labi un skaisti. Bet kur ir āķis? Tur, ka “Kairos” paredzēts būvēt teju vai pašā Jaunmārupes centrā, Jaunmārupes dabas parkā. Parks izveidots 2000. gadā un ir vietējas nozīmes aizsargājama dabas teritorija. Par to, kā daļa no pašreizējā dabas parka reiz kļuvusi par privātu zemes gabalu, laikam gan īsti nebūtu jābrīnās – “mežonīgo deviņdesmito” privatizācijas gaitā varēja atgadīties arī tā. Tomēr pašreiz spēkā esošais Mārupes novada teritorijas funkcionālais zonējums ir nepārprotams – šeit atrodas publiska labiekārtota ārtelpa, dabas un apstādījumu teritorija. Īsi sakot, kaut arī būvniecībai paredzētais zemesgabals ir privāts un atdāvināts baznīcai, tas joprojām ir parks.

Jājautā – kādēļ gan jezuītiem savs garīguma centrs jābūvē tieši parkā, kaut arī aizbildinoties ar cēliem mērķiem? Saskaņā ar projektu būvniecības gaitā tiks nocirsti 65 parka koki, kas šai vietā aug vismaz gadsimtu, ja ne vēl ilgāk. Turklāt centram būs vajadzīgi arī piekļuves ceļi un citas komunikācijas, kas nocirsto koku skaitu vēl palielinās. Ja to var darīt Jaunmārupes dabas parkā, tad kādēļ gan ne, teiksim, kādā no parkiem Rīgas centrā? Daudz labāk būtu, ja pašvaldība būvniecībai paredzēto zemesgabalu atpirktu un turpinātu parka labiekārtošanu.

2019. gada 17. jūnijā Mārupē norisinājās “Kairos” centra būves projekta publiskā apspriešana. Apspriešanas gaitā jezuītu pārstāvis, sniedzot informāciju par centra darbības mērķiem, pieminēja arī darbu ar nevēlama rakstura personām, kuras cieš no alkohola, narkotisko vielu, azartspēļu un seksuālo noviržu atkarības. Sociālais darbs ar šādām personām arī būtībā ir ļoti slavējama lieta. Vienīgi nav saprotams, kādēļ iestādei, kas ar to, iespējams, nākotnē nodarbosies, noteikti jāatrodas Jaunmārupes centrā, gandrīz blakus Mārupes tenisa skolai un Jaunmārupes pamatskolai.

Mārupes novads ir viens no visblīvāk apdzīvotajiem novadiem Latvijā un var lepoties ar dzīves līmeni, kas ir viens no augstākajiem valstī. Rodas iespaids, ka centru “Kairos” apzināti plānots būvēt vietā, kur iespējams piesaistīt vairāk “klientu” ar augstu maksātspēju. Tikmēr kaut vai Latgalē vien katoļu baznīcas valdījumā ir daudzi nolaisti īpašumi, kuru arhitektonisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai baznīcai trūkstot līdzekļu. Šāds fakts biedrības ieskatā neraksturo baznīcu kā labu un rūpīgu saimnieku – ja reiz centra “Kairos” būvei atrasti 1,5 miljoni EUR, tad baznīcai par šo naudu vispirms pienāktos sakopt vecos īpašumus un tikai tad būvēt jaunus.

Kā zināms, baznīca pozicionē sevi kā garīguma un godīguma pamatbalstu. Diez vai tādā gadījumā tai piestāv mēģinājumi apiet likumu ar līkumu, cenšoties “izbīdīt cauri” būvniecības ieceri parka zonējumā. Un diez vai šāda ideja saskan ar Romas pāvesta Franciska 2015. gada 18. jūnijā publicēto encikliku “Laudato Si”, kurā pāvests aicina rūpēties par mūsu kopīgajām mājām un nosoda vides degradāciju.


[avots: Delfi]